Античная литература

Pirmais pievзrрas komзdijai. no 21 lugas saglabвjuрвs 20. Viтa lugas ir

jaunatisko komзdiju pвrveidojumi. Plauts ir pвrveidojis grieнu lugas gan

pзc satura, gan formas. Menandra komзdijas ir izsmalcinвtвkas, nopietnвkas.

Plauts ir vienkвrрu пauюu rakstnieks, demokrвts. Viтa komзdiju centrв ir

vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpвtijвm. Plauts maina grieнu

jaunatiskвs komзdijas sociвlo tendenci. Plauta darbos atspoguпojas pilsoтu

aktivitвte, optimisms, viтa varoтi ir enerмiski, neatlaidоgi. Piemзrojoties

skatоtвjam viтр pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzоgu

bufanвdi. Plauts izmanto kontaminвcijas paтзmienus, saliedз divas lugas

vienв.

Komiskв efekta dзп Plauts lieto grieнu vвrdus, izteicienus. Plauta

komзdijвs ir daudz vairвk jautrоbas nekв jaunatiskajвs. Viтa varoтi ir пoti

temperamentоgi. Tikpat izteiksmоgi Plauts tзlo sзras.

Komismu kвpina arо tas, ka vergs bieюi nostвjas pozв, kas neatbilst

viтa stвvoklim. Plautam raksturоga personu samainорana, kam par cзloni ir

рo personu вrзjв lоdzоba, izmantoto arо dubultnieka motоvu. Komismu vairo

arо apzinоgв skatuviskвs ilыzijas neievзroрana. Plauts bagвtina “jauno”

grieнu komзdiju ar mыziku un dziesmвm. Viтa komзdijвs var pat salоdzinвt ar

mыsdienu operetзm.

Plauta komзdijas atрнiras no grieнu paraugiem ar:

1. demokrвtisku ievirzi;

2. jautrоbu;

3. asprвtоbu;

4. muzikalitвti;

5. Tajвs nav dziпu domu;

6. nav smalku psiholoмisku nianрu, konsekventu varoтu raksturojuma.

“Mвla krыze” maz intrigas. Tв ir raksturu komзdija. Centrв

psiholoмiski labi izveidots skopuпa Eikliona tзls. Viтр atradis pavardв

mвla krыzi ar zeltu, zaudз dvзseles mieru, kпыst skops un dzоvo vienвs

bailзs, ka tikai kвds negrasвs nozagt viтam naudu. Medagars bildina

Eikliona meitu Fзdru. Taиu viтр nezin, ka to pavedis viтa mвsas dзls

Likonids un, ka viтa gaida bзrnu. Mвla krыzi nozog Likonida vergs un

Eiklions meklз zagli, kliedz, vaimanв. Viтр grieюas pзc palоdzоbas pie

skatоtвjiem, bet arо to vidы ir zagпi. Likonids ierodas pie Eiklonоda, lai

atzоtos grзkв un lыdz viтa meitas roku. Komisms izraisвs tajв brоdо, kad

Eikliona domв, ka Likonids runв par nozagto krыzi nevis viтa meitas

paveрanu. Eiklions atdabыn savu krыzi atpakaп. Likonоds apprec Fзdru,

Eiklions, lai atgыtu sirdsmieru atdod zeltu znotam.

“Lielоgais karavоrs”

Varonis ir muпнis, sevо iemоlзjies algotnis ar pвrspоlзti svinоgu

vвrdu Pirgopoliniks (“Tirgoтu un pilsзtu uzvarзtвjs”). Viтр lielвs ar

saviem fantastiskajiem varoтdarbiem, kurus viтam sagudro viтa piedzоvotвjs

Artotags (“Maizes grauzis”). Veselus leмionus tas aizpыр ar vienu elpas

pыtienu, vienв dienв iznоcinвjis simtus cilvзku, ar vienu sitienu salauzis

zilonim kвju. Jыtas apmierinвts, ja kвds apbrоno viтa skaistumu, drosmi,

piekriрanu pie sievietзm. Pats sevi dзvз par “Venзras mоluli”, bet оstenоbв

ir gпзvs, izvirtis.

Komзdijas 1.daпa risinвs Efesas pilsзtв, Pirgopoliniks no Atзnвm

atvedis sev gыstekni - nolaupоtu meiteni Filokomasiju. Efesв ierodas viтas

iemопotais, lai to glвbtu un apmetas blakus Pirgopolinika mвjai. Meitene

izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemопoto.

2.daпв kвda skaista sieviete uzdodas par kaimiтa sievu un atzоstas, ka

neprвtоgi iemоlзjusies Pirgopolinikв. Tas jыtas пoti glaimots un atlaiю

mвjвs savu nolaupоto Filokomasiju, apbalvodams ar bagвtоgвm dвvanвm. Tad

viтр dodas pie sievietes, kas viтu it kв dievina, bet ierodas kaimiтu mвjв,

viтр tiek neюзlоgi piekauts.

Рai lugai nav stingras kompozоcijas. Intriga ir tajв daпв, kad

piekrвpj Pirgopoliniku, jo pastвv taиu slepenв eja pa kuru meitene tвpat

var aizbзgt. Tвpзc daюkвrt рeit saskatвma kontaminвcija.

“Viltоgais vergs” - “Pseidols”, pieder pie intrigu komзdiju tipa.

Atjautоgs, viltоgs, izdomв nepвrspзjams. darbоba norisinвs Atзnвs,

divu kaimiтu mвju priekрa. Vienв dzоvo Simons ar dзlu Kalidoru, otrв

savedзjs Balions. Kalidors atzоstas Simona vergam Pseidolam, ka mоl hetзru

Fзniku, Baliona verdzeni. Fзniku ir jau nopircis kвds meнedonieрu karavоrs

par 20 minвm, no kurвm 15 minas ir jau samaksвtas. Pseidols nolemj palоdzзt

Kalidoram, kaut arо zobojas par to. Viтр uzтemas vienas dienas laikв

sagвdвt 20 minas no paрa Kalidora tзva. Viтр izdod “likumu”: “Bоstieties

рodien no manis un neticiet man!”. Pats Simons apsola kaimiтam dod 20

minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabыt jaunavu. Ierodas meнedonieрi

karavоra vзstnesis harpags. Pseidols izviп tam vзstuli, atdod cilvзku, kas

dabыn par vзstuli Fзniku un atdod to Klaidoram. Kad blзdоbв atklвjas

savedзjs ir spiests samaksвt karavоram, bet Simons par Poseidola viltоbu

vзl samaksв 20 minas tam. Tas тirgвjas par savu saimnieku, piedzeras un

smejas.

“Amfitrions” - vienоgв luga ar mitoloмisku siюetu.

Jupiters Tзbu varoтa Amfitriona izskatв iekпыst pie viтa sievas

Alkemоnas un pavada ar to nakti. Jupiters bija paтзmis lоdzi Amfitriona

verga Sasija izskatв Merkuriju. Tad ierodas оstais Amfitrions ar vergu un

sвkas pвrpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji.

Alkemоnei pзc tam piedzimst reizз divi dзпi: viens no vоra, otrs no

Jupitera.

“Dvотi”

Komзdija par brвпiem, kuru apbrоnojamв lоdzоba rada daювdus

pвrpratumus.

Plauta valoda ir bagвta ar aliterвcijвm, vвrdu spзlзm.

Eiripоds (484.-406.g.p.m.з.)

Viтa daiпrade noslзdz klasiskвs drвmas attоstоbu. Dzimis Salamоnas

salв. Bijis dziпi izglоtots cilvзks par ko liecina viтa traмзdijas. Mоlзjis

dabu, klusumu, vientulоbu. Ir saukts par “filozofu uz skatuves”, jo viтa

darbos ar daudz pвrdomu atziтu. Eiripоds nav piedalоjies sabiedriski

politiskajв dzоvз, nav arо ieтзmis nekвdu valsts amatu. Savos darbos viтр

tomзr atsaucas uz svarоgвkajiem notikumiem un valstо. Savв mыюв pзdзjos

gadus pavadоja Meнedonijв tur mira 406.gadв pirms mыsu зras.

Savu augstвko uzplaukumu viтa daiпrade sasniedza Peloponesas kara

(431.-404.g.) gados (tв bija cотa starp Atзnu un Spartu, un kara orbоtв

bija ierauta visa Grieнija). Savos darbos Eiripоds attзlo politiskвs un

sociвlвs pretrunas, kas radоja asus konfliktus starp demokrвtijas un

aristokrвtijas spзkiem. Viтр nosoda kв Spartas tв arо Atзnas cотu par

politisko varu visв Grieнijв, kas arо izraisоja 27 gadus ilgo Peloponesas

karu. Viтam tuvas ir arо sofistu visu vзrtоbu pвrvзrtзрanas metodes.

Eiripids vзrр pret sievietes beztiesisko stвvokli - “Mзdeja”, “Hipolits”.

Pret seno traмзdiju kaitоgumu _ “Elektra”, “Orests”, “Ifigзnija Aulоdв pret

dievu netaisno rоcоbu. “Hioplits”, “Ions”, tвpat risinвja sociвlo jautвjumu

- “Trojietes”, “Ions”.

Kв dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I

vietu dramaturgu sacensоbвs. Tas izskaidrojams ar to, ka Atзnieрi nevarзja

pieтemt visus jaunos jautвjumus viтa darbos, kas bija пoti tuvi sofistu

filozofijai. Toties Hellзisma periodв un Romas varas gados Eiripоda

daiпrade bija пoti populвra. Ir saglabвjuрas 17 traмзdijas un viena satоru

drвma “Ciklops”.

Traмзdijas: “Mзdeja”, “Hipolits”, Trojietes”, “Helзna”, “Orests”,

“Elektra”, Ions”, “Ifigзnija Aulоdв”, “Bakhanietes”.

Eiripоds оpaрu uzmanоbu pievзrр sievietei, tвs psiholoмijai, jыtu

pвrdzоvojumiem. Viтр rвdоjis to attоstоbв, izaugsmз. autors ir pievзrsies

arо sadzоves tematikai un tas bija priekрnoteikums jaunatiskвs komзdijas

attоstоbai. Tas, ka Eiripоds prata iedziпinвties cilvзka psiholoмijв,

parвdоt dvзseles cзlumu, varoтu cilvзciskumu, tuvina viтa daiпradз

mыsdienвm. Viтa varoтi nav viengabalaini, tajos ir iekрзjвs pretrunas, cотa

paрam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas parвdвs Eiripоda dramaturмijв.

Viтр savвs traмзdijвs ir pamazinвjis kara lomu darbоbas risinвjumв. Kara

partijas padziпina drвmas idejas izpratni, izsaka autora pвrdomas, nevis

virza darbоbas attоstоbu, bet pastiprinвta loma ir dialogiem. Tie savukвrt

veido diskusijas formas. Eiripоds labi pвrvalda formu: prologв daювs rindвs

ievada lasоtвju notikumu situвcijв, epilogs stвsta par to tвlвko likteni.

Eiripоda ietekmз attоstоjвs jaunatiskв komзdija Grieнijв, Romв. Un ar

romieрu komзdijas starpniecоbu Rietumeiropas sadzоves drвma.

“Mзdeja”

Izmantots mоts par argonautu braucienu un Kolhоdu pзc zelta aunвdas.

Kolhоda valdnieka meita burve Mзdeja iemоlзjusies argaonautu vadonо Jasonв

un palоdz viтam iegыt zelta aunвdu, un izglвbs viтam dzоvоbu. Viтa bзg kopв

ar Jasonu no Kolhоdas uz Tesвliju, kur Jasons cer atgыt nelikumоgi atтemto

valdnieka varu. Izmantojis mitoloмijas siюetu Eiripоds veido мimenes drвmu.

Mзdejai un Jasonam ir divi dзli, bet Jasons nolзmis atstвt мimenei un

Страницы: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11