Ąķņč÷ķą’ ėčņåšąņóšą
tā, kā nolicis liktenis.
Teognids (6.gs.p.m.ē.)
Dzimis Megarā. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu
politisko ievirzi. Teognids piederēja pie dzimts aristokrātijas, kura cīņā
ar dēmosu zaudēja. Tāpēc dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties
trimdā. Savas elēģijas viņš velta kādam jaunietim Kirnam. Savās elēģijās
viņš aicina novērsties no dēmosa, kas nav cienīgs būt par noteicēju polisā.
Viņa dzejā ir daudz ironijas un naida pret demokrātijas pārstāvjiem, kas
bija guvuši uzvaru politiskajās un ekonomiskajās cīņās un sagrābuši varu un
bagātību Megarā. Viņam raksturīga ir spilgta un tēlaina valoda, formas un
domas skaidrums.
Elēģijas
Viņa elēģija ir kā pamācība, padomu devēja kādam jaunietim vārdā
Kirns. Un šis Teognīda pamācības ir visai interesantas. Kā galvenā te
dominē doma, nekad nesaistīties ar cilvēkiem, kas ir trūcīgāki,
neizglītotāki par tevi pašu, jo no tādiem nekad nav nekāda labuma. Saieties
vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem allaž galds ir klāts un
palīdzību tie nelūgs grūtā brīdī, bet trūcīgais nespēs palīdzēt, jo pašam
tam klājas grūti. Un nevajag palīdzēt tiem, kas no zemākas šķiras, jo
atmaksu ir veltīgi gaidīt. Un sev no viņiem tu nekā nevari iegūt. Labums no
tādiem nav nekāds. Savukārt sievu, ja tai naudas ir daudz ir derīgi ņemt no
zemākas kārtas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir tā, kas ir cilvēku prātos.
Un kārtas nu mantkāre jauc!
Un elēģijas beigās izskan doma, ka labāk ir pavisam nepiedzimt šajā
pasaulē, bet ja esi piedzimis, tad ātrāk tiecies ar nāvi, jo kapā ir
tīkamāk nekā dzīvi baudīt.
Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m.ē.)
Dzimis Ziemeļitālijā, brīvo iedzīvotāju zemākajā slānī. Viņa tēvs
pratis uzlabot savu materiālo stāvokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas
pilsētas apkārtnē. Mācījies Kremonā, Milānā. Beigās pāriet dzīvot uz Romu,
lai papildinātos retorikā un zinātnēs. No advokāta karjeras, kurai parasti
gatavojās retoru skolas jaunie audzēkņi, nekas neiznāca. Vergilijam nebija
oratora dāvanu. Vergilijs jaunībā jūsmoja par neirotiķu dzeju un rakstīja
liriskus dzejoļus jaunajā stilā, bet viņš cenšas tuvināties Katullas
stilam, citē un pārveido viņa dzejas. No Katulla mācās rūpīgo formas
apdari, no Lukrēcija dabas izjūtu un epikūriešu mierīgās dzīves un
pieticības ideālus.
Pēc studijām atgriežas mājās. Tuva bijusi mierīgā lauku dzīve.
Vergilija zeme vēlāk tiek konfiscēta, bet pēc Mecenāta lūguma Vergilijs
tiek bagātīgi atlīdzināts.
Vergilijs pieslienas Mecenāta pulciņam. 50 gadu vecumā dodas uz
Grieķiju un Troju, lai savāktu materiālus Enīdai, bet atpakaļceļā mirst.
No pirmajiem darbiem Bukolikas, Ganu dziesmas. Par paraugu ņēmis
Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas
saistītas ar aktuāliem notikumiem, tajās skan tā laika politiskie motīvi.
I.eklogā divi gani Titirs un Milibijs sarunājas. Nelaimīgais Milibijs
ir spiests atstāt savu zemes stūrīti, kas atdots Oktaviāna armijas
veterāniem. Viņš dodas ar kazu baru projām un dzied bēdīgu dziesmu.
Savukārt Titaram ir izdevies saglabāt savu īpašumu un slavē dievu par viņa
laipnību.
Titara personā Vergilijs tēlo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas
Augusta slavināšanas motīvs. Ganu klusajā idillē iekļaujas laikmetīga
tematika, protests pret pilsoņu kariem, kuru dēļ jāatstāj dzimtene.
IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs pareģoja zelta
laikmetu iestāšanos pēc kāda bērna piedzimšanas. Jautājums par bērnu
(kurš?) nav atrisināts. Ekloga adresēta Asinijam Polionam.
V.eklogā gans Mopss dzied par jaunekļa Dafnida nāvi, bet Melnaks Mopsu
mierina un stāsta par Dafnida uzņemšanu dievu skaitā.
X.eklogā apdzied sava drauga Kornēlija Galla mīlas mokas.
Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogās viss zied, viss ir dzīvības
spēka pilns.
Mecenāta ierosināts Vergilijs raksta Georgikas.
Georgikas - pamācoša poēma par lauksaimniecības galvenajām nozarēm
četrās grāmatās.
I.grāmata stāsta par zemkopību (par augsni, aršanu, darba rīkiem).
II.grāmata stāsta par dārzniecību (augu, koku audzēšanu, šķirņu
uzlabošanu).
III.grāmata stāsta par lopkopību.
IV.grāmata stāsta par biškopību.
Vergilijam lauku temats bijis ļoti tuvs. Tas bija arī aktuāls
Oktiviāna valdīšanas laikā.
Gerogiku pamatuzdevums bija radīt interesi par zemkopību,
propagandēt valdības plānus.
Georgikās Vergilijs atklāti cildina Oktaviāna režīmu, jo šis darbs
ir viņam veltīts.
Georgikām par pamatu noderēja Hesioda Darbi un dienas. Hēsiods
neslēpj zemnieku grūtības, bet Vergilijs idealizē to dzīvi.
Vergilijs domā, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzīvi uz laukiem.
Katrā Georgiku grāmatā bez pamācībām ir arī galvenās atkāpes:
1. tēlainais pavasara apraksts.
2. Itālijas cildināšana.
3. Oktaviāna slavināšana
4. mīts par Orfeju un Euridiki.
Geordikās ir daudz lauksaimniecības, ģeogrāfijas, astronomijas
terminu.
Šis zinātniskums ir pilnīgi aleksandriešu gaumē.
Eneīda
Darbs iesākts 29.gadu vecumā, nav pabeigts. Pamatā mīts par trojieti
Eneju.
Eneīda rakstīta pēc Homēra Iliādas un Odisejas parauga. Sastāv
no 12 grāmatām un sadalās divās daļās. Pirmajās sešās aprakstītas Eneja
maldu gaitas līdz nonākšanai Latijā un tās dzīvē dēvē par romiešu
Odiseju. Pēdējās 6 grāmatas veltītas Eneja cīņām un varoņdarbiem Latijā,
dēvē par romiešu Iliādu.
Eneja ierašanās Latijā pēc ilgiem klejojumiem pa zemēm un jūrām
naidīgās dievietes Junonas dēļ. Par pilsētas dibināšanu Latijā. Junona lolo
domu likt Kārtāgai valdīt pār tautām. Tāpēc padzirdējusi par Eneja domu
sagraut Kārtāgu, viņa lūdz vēju dievu Eolu palaist vaļā vējus un aizraut
Eneju. Jupiters mierina Eneja māti Venēru, kas uztraucas par dēla likteni.
Enejs ierodas pie Kārtāgas valdnieces Didonas, kas laipni uzņem Eneju un
rīko par godu dzīres. Enejs stāsta par dramatiskajiem piedzīvojumiem
ceļojumos.
Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)
Afrs ir pieņemtais vārds (Āfrikānietis), dzimis Kārtāgā. Romā viņš
nokļuvis no Āfrikas kā vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana mājā.
Saimnieks ieinteresējās par apdāvināto vergu, izglīto to un atlaiž brīvībā.
Ternecijs uzturējās dižciltīgās jaunatnes sabiedrībā. Sarakstījis 6
komēdijas, kuras visas ir saglabājušas. Grieķu oriģinālu īpatnības
Terencijs saglabā labāk nekā Plauts. Viņa komēdijās tā pat kā Menandra ir
mierīgas, bez bufenādes, kustīgiem vergiem, kontikām. Viņš nejauc romiešu
un grieķu dzīves īpatnības. Viņa lugas tāpat kā Menandra ir
aristokrātiskas. Terencijs ir pārāks par Plautu, rūpīga un dziļā raksturu
veidošanā. Viņa personāži raksturoti dziļi, iejūtīgi. Plauta komēdiju vergs
Terencija komēdijās tiek atbīdīts malā. Savedējs parādās tikai vienā lugā
Brāļi. Hetēras nav mantkārīgas, pērkamas. Attiecības ģimenēs ir labas un
konflikti izceļas tikai pārpratumu dēļ.
Brāļi audzināšanas problēmas.
Dēmejam ir divi dēļi, Eshins un Ktēsifons. Ktēsifons dzīvo pie tēva uz
laukiem, bet Eshins pilsētā pie tēva brāļa. Ktēsifonam nav daudz brīvības,
turpretī Eshīns dzīvo brīvi. Eshīons ielaužas savedēja mājā un nolaupa
netiklu meiteni. Tēvs par to uzzinot, pārmet brālim, ka tas nav stingri
audzinājis viņa dēlu. Bet vēlāk izrādās, ka Eshīns meiteni nav nolaupījis
sev, bet gan savam brālim Ktēsifonam pēc viņa lūguma. Pats Eshīns iemīlējis
vienkāršu, krietnu atēnieti, kuru grib precēt.
Vīramāte Ļoti nopietna luga. Līdzīga Menandra Šķīrējtiesai.
Jauneklis Pamfīls svētkos izvaro godīgu meiteni Filumenti, novelk tai
gredzenu un uzdāvina hetērai. Pēc tēva gribas apprec Filumeni. Bet viņi abi
nezin, ka viņi ir jau tikušies. Pamfils aizmirst hetēru un iemīl sievu.
Viņš aizbrauc mantojuma darīšanās. Filemene atgriežas pie saviem vecākiem,
kur viņai piedzimst bērns. Pamfils atgriezies ir ļoti sašutis, bet
Filumenes māte ierauga hetēras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas,
ka Pamfils ir Filumenes bērna tēvs. Baktida palīdz atjaunot ģimenes laimi.
Komēdija ir ļoti humāni varoņi - labvēlīga vīramāte un sievasmāte.
Terencija prologi vairs nav īsti libreti, tie veltīti literārai
problemātikai, aizstāv kontaminācijas paņēmienu, noskaidro plaģiāta
jēdzienu, stāsta arī par savām problēmām: Es esmu cilvēks, un nekas
cilvēcīgs man nav svešs.
Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.ē.)
Īstajā vārdā Tits Maks, pieņemtais vārds Plauts dzimis Umbrijā.
Ńņšąķčöū: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11
