Kredоts
veicot izmaksas no sava nor??inu konta, kas p?rsniedz konta atlikumu.
Saska?? ar noteikumiem overdrafts ir atmaks?jams p?c piepras?juma, tom?r
praks? bankas pieprasa overdrafta atmaks??anu tikai atsevi??os gad?jumos.
Aizdevumi, kas paredz?ti kapit?lieguld?juma finans??anas un v?l?kas
ie??mumu summas sasaist??anai - ?stermi?a aizdevumi, kas paredz?ti, lai
nodro?in?tu klientu ar jaunas m?jas pirk?anai nepiecie?amajiem l?dzek?iem,
pirms tas ir sa??mis naudu no iepriek??j?s m?jas p?rdo?anas. ?is aizdevumu
veids ir saist?ts ar zin?mu risku, jo klientam ir j?maks? procenti par
diviem lieliem aizdevumiem, ko ne katrs var at?auties. Turkl?t past?v
risks, ka paredz?tie ien?kumi netiks sa?emti, t?dej?di atmaksas periods
pagarin?sies un l?dz ar to procentu maks?jumi, kas j?veic par aizdevuma
lieto?anu ?aj? laika period?, kop? veidos liel?ku summu nek? paredz?ts.
Aizdevumi ar nemain?gu procentu likmi – nelieli aizdevumi (no 1000
l?dz 10 000 latiem) uz laiku no 6 m?ne?iem l?dz 5 gadiem. ??di aizdevumi
parasti tiek izmantoti ma??nas vai citas ilgsto?i lietojamas pat?ri?a
preces ieg?des finans??anai. Aizdevuma atmaks??anas noteikumi parasti
paredz vien?dus ikm?ne?a maks?jumus, kas vienlaikus ietver gan procentus,
gan pamatsummas atmaksu.
Atjaunojam?s kred?tl?nijas – saska?? ar atjaunojam?s kred?tl?nijas
noteikumiem banka autom?tiski katru m?nesi p?rskaita no klienta nor??inu
konta (vai ar? klients katru m?nesi iemaks?) klienta atjaunojam?s
kred?tl?nijas kont? noteiktu summu. P?c tam ?im klientam ir ties?bas
m?ne?a laik? iz?emt no ?? konta zin?mu summu, kas vien?da ar ikm?ne?a
iemaksas vair?kk?rt?gu reizin?jumu, par k?du banka un klients iepriek?
vienoju?ies. Ja ?aj? kont? ir kred?ta atlikums, tad klients sa?em par to
procentus.
Hipot?kas aizdevumi - parasti tiek izsniegti t?da nekustam? ?pa?uma
ieg?dei, remontam, celtniec?bai, kas ir re?istr?ts zemesgr?mat? un atrodas
Latvij?, tas ar? ir galvenais hipotek?r?s kredit??anas priek?nosac?jums.
Banka aizdevumu izsniedz zemes ieg??anai, manto?anas ties?bu
nok?rto?anai, ?ku b?v??anai, melior?cijai un ilggad?giem st?d?jumiem,
agr?ko hipotek?ro par?du nok?rto?anai u.c. vajadz?b?m.
Kred?tkar?u aizdevumi – ?im aizdevumam past?v divi galvenie kred?tkar?u
veidi, no kuriem tikai viens nodro?ina kred?tkartes lietot?ju ar iesp?ju
izmantot kred?tu ilg?ku laika periodu:
- maks?jumu kred?tkartes, kas bankas pazi?ojum? ikreiz nor?d?t? summa ir
piln?b? j?nomaks?, t?dej?di iesp?jas izmantot bezprocentu aizdevumu ir
tikai laika period? no pirkuma izdar??anas dienas l?dz bankas pazi?ojuma
sa?em?anas dienai. Parasti par maks?jumu kred?tkartes lieto?anu ir
j?maks? ikgad?j? abonementa maksa.
- kred?tkartes sniedz saviem lietot?jiem iesp?ju izmantot atjaunojamo
bezprocentu kred?tl?niju l?dz noteiktam limitam noteikt? period?, par ko
banka ar klientu iepriek? vienoju?ies. Ikm?ne?a bankas pazi?ojum?
nor?d?to summu var apmaks?t piln?b? vai da??ji, atkar?b? no t?, k?ds ir
noteiktais minimums.
Aizdevumi juridisk?m person?m.
Overdrafts – br?vi izmantojams, noteikts kred?tlimits bez atmaksas
grafika, bet ar izmanto?anas termi?u l?dz 12 m?ne?iem. Vai ar? iepriek?
saska?ota kred?tl?nija jeb aiz??muma ties?bas, kuras klients var izmantot,
veicot maks?jumus vai veicot izmaksas no sava nor??inu konta.
Juridisko personu overdrafti ir atmaks?jami p?c piepras?juma. Tom?r
praks? bankas reti kad pieprasa atmaks?t overdraftu, ja vien attiec?gais
klients nav devis ?pa?u iemeslu ?aub?m par to, vai ?is overdrafts tiks
atmaks?ts.
Fiks?ta termi?a kred?tl?nija – kred?tl?nija ar termi?u no 3 l?dz 12
m?ne?iem. Kred?tl?nija izmaks?jama da??s no noteiktu minim?lo lielumu un
katra izmaks?jam? da?a var b?t ar 1, 3 vai 6 m?ne?u termi?u, nep?rsniedzot
kred?tl?nijas gala termi?u.
Termi?aizdevumi - tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu, un tie
atmaks?jami vair?k?s vienl?dz?g?s da??s vai ar? visa j?nomaks? termi?a
beigu datum?. Iz??ir tr?s veida termi?aizdevumus:
- par ?stermi?a aizdevumiem uzskat?mi aizdevumi, kas atmaks?jami viena gada
laik? vai ?s?k? period?;
- vid?ja termi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? ne agr?k k? p?c
viena gada, bet ne v?l?k k? piecu gadu laik?;
- ilgtermi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? p?c vair?k nek? pieciem
gadiem.
Aizdevumi projektu finans??anai - t?di aizdevumi, kas tiek izsniegti
liel?ku kapit?lieguld?jumu projektu finans??anai. ??du aizdevumu
atmaks??anas vien?gais vai galvenais avots ir naudas pl?sma, k?du nodro?ina
attiec?gais projekts.
Sindik?taizdevumi – aizdevums, ko izsniedz vair?kas bankas kop? un ko
katrai no ??m bank?m atsevi??i neb?tu iesp?jams vai ko t?s nev?l?tos
izsniegt. Projektu vada viena vai vair?kas bankas, kas vienojas par
aizdevuma paketi un izveido banku sindik?tu, apvienojot vair?kas bankas.
?rvalstu aizdevumi - aizdevumi ?rvalstu vald?b?m un to valsts
uz??mumiem. Parasti ?ie aizdevumi ir lieli, t?p?c tos izsniedz uz vid?ju
vai ilgu termi?u.
Atviegloto aizdevumu kategorijai ir rakstur?gas zem?kas nek? tirg?
valdo??s procentu likmes un parasti tie ir ilgtermi?a. ??dus
aizdevumus liel?koties izsniedz tikai vald?bas sponsor?tas
instit?cijas, un ??di aizdevumi tiek paredz?ti t?m valsts
tautsaimniec?bas nozar?m, valsts rajoniem vai valst?m, kam
nepiecie?ama ekonomiska pal?dz?ba.
Secin?jumi un priek?likumi
No darba izriet sekojo?i secin?jumi:
. ka, kred?tam ir vair?ki nepiecie?am?bas veidi;
. kred?ts regul? kop?jo naudas apriti tautsaimniec?b? un ekonomiskajos
procesos;
. kred?ts ir svar?gs naudas ekonomijas faktors;
. no makroekonomisk? viedok?a, katrs kred?ta veids dod impulsu ekonomikas
att?st?bai;
. ka, faktorings ir ?slaic?gs kred?ts, kas pa?trina naudas sa?em?anu bez
liek?m gr?t?b?m;
. hipot?ku kred?ts ir pla?i izplat?ts ekonomiski att?st?t?s valst?s;
. ar? ?ogad hipotek?r?s kredit??anas veids b?s viens no visstrauj?k
augo?ajiem banku pakalpojumiem;
. Hansabanka, Parekss banka un Latvijas Hipot?ku un zemes banka – liel?k?s
bankas priv?tpersonu hipotek?raj? kredit??an?;
. tr?s ceturtda?as organiz?ciju, kas sl?dz l?zinga l?gumus, ir komercbankas
vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi;
. kred?ta formas ir at??ir?gas, ja persona ir juridiska vai fiziska;
. izsniedzot kred?tu, kred?ta dev?js uz?emas kred?ta risku, jo kred?ta
??m?js var nepild?t savas saist?bas attiec?b? pret kreditoru;
. liel?k?s kred?tu sa??m?jas tautsaimniec?bas nozaru aspekt? 2001.gad? bija
tirdzniec?ba;
. problem?tiski ir sa?emt aizdevumus mazajiem un vid?jiem uz??mumiem.
No secin?jumiem izriet ??di priek?likumi:
. j?izmanto l?zinga sniegt?s priek?roc?bas, jo tam ir labas perspekt?vas un
?is kred?ta veids sp?j aptvert jebkuras preces;
. lai v?l vair?k pa?trin?tu naudas sa?em?anu, p?rdev?jam ir j?izmanto
?slaic?gais kred?ts – faktorings;
. lai veicin?tu l?zinga pakalpojumu sniedz?ju sadarb?bu, sak?rtotu l?zinga
tirgu un noskaidrotu l?zinga kop?jos apjomus, ir j?pl?no piesaist?t
jaunus biedrus;
. izstr?d?jot kred?tpolitiku, j??em v?r? konkr?t?s bankas pieejamie finansu
resursi, person?ls, apr?kojums;
. viegl?k ir nodro?in?ties ar nepiecie?amo finansu inform?ciju par klientu
pirms kred?ta izsnieg?anas.
Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts
1.”Kred?tu un ?rpusbilances saist?bu nov?rt??anas noteikumi”, Latvijas
Bankas padomes likums Nr.58/3, pie?emts 15.07.1999., Latvijas Banka.
2.Bankas 2002. – R.: Preses nams, 2002.
3.Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorijas. Probl?mas. Politika. – R.:LU,
1998.
4.Briede I. Banku finansu pakalpojumi. – R.: Tur?ba, 2000.
5.Ekonomika un banku loma ekonomik?. – R.: Preses nams, 1997.
6.Finanses un kred?ts: probl?mas, koncepcijas, vad?ba. – R.: LU Ekonomikas
un vad?bas fakult?te, Finansu instit?ts, 2000.
7.L?bermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ce?? uz Eiropas
Savien?bu. – R.:Kamene,2001.
8.Pab?rza A. L?zinga apjoms p?rn audzis divas reizes //Dienas bizness. –
2002. – 13.feb.
9.?enfelde M. Makroekonomika. – R.: Kamene, 2000.
10.Timma L. Asa konkurence hipotek?ro kred?tu izsnieg?an? //Biznesa laiks.
– 2002. – 27.marts
-----------------------
[pic]
[pic]
[pic]
[pic]
[pic]
