Kredоts
?pa??bas. Kred?tus varam sagrup?t ??d?s attiec?g?s grup?s.
Iedal?jums p?c termi?a:
- ?stermi?a ( l?dz vienam gadam);
- vid?j? termi?a ( no viena l?dz pieciem gadiem);
- ilgtermi?a ( ilg?k par pieciem gadiem).
Iedal?jums p?c nodro?in?juma:
- tie?ais nodro?in?jums ( tas parasti saist?s ar ties?bu pie??ir?anu
attiec?b? uz konkr?tiem l?dzek?iem, kas pieder aizdevuma ??m?jam. T?
veidi ir par?dz?mes, hipot?ka un l?dzek?u ie??l??ana ar vai bez
lieto?anas ties?bu saglab??anu);
- netie?ais nodro?in?jums ( nodro?in?jums bankai, ko garant? tre??
l?gumsl?dz?ja persona, un parasti tas ir garantijas vai kompens??anas
l?guma form?, ar ko tre?? l?gumsl?dz?ja persona uz?emas atbild?bu par
aizdevuma ??m?ja neatmaks?tajiem par?diem).
Iedal?jums p?c termi?a un procentu noteikumiem:
- aizdevumi ar fiks?tu procentu likmi (procentu likme saglab?jas viena un
t? pati no kred?ta sa?em?anas br??a l?dz pat atmaksas beigu termi?am);
- peldo??s jeb sv?rst?g?s procentu likmes aizdevumi ( t?s ir t?das procentu
likmes, kas main?s l?dz ar izmai??m tirgus likm?s);
- aizdevumi uz piepras?jumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta samaksas
termi?a, tos var atmaks?t p?c piepras?juma, un tiem ir sv?rst?gas
procentu likmes);
- termi?aizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un tie ir
j?atmaks? vair?k?s vienl?dz?g?s da??s vai ar? visa summa j?nomaks?
termi?a beigu datum?).
Iedal?jums p?c iesaist?tajiem aizdev?jiem:
- tie?ie aizdevumi ( t? sauc?s aizdevumi, kad banka pati aizdod naudu tie?i
uz??m?jam);
- sindik?taizdevums ( tas rodas, ja uz??m?ja piepras?to l?dzek?u summa ir
p?r?k liela, ko viena banka nevar aizdot, ??d? gad?jum? apvienojas
vair?kas bankas un katra aizdod k?du da?u no kop?g?s summas).
Iedal?jums p?c aiz??m?jiem un aiz??muma m?r?iem:
- komerckred?ts ( t?ds kred?ts, ko pie??ir viena juridiska persona,
piem?ram, pre?u ra?ot?js otrai juridiskai personai, p?rdodot preces ar
atliktu maks?jumu, tas ir, samaksu veicot p?c pre?u pieg?des noteikt?
laik?);
- pat?r?t?ju kred?ts ( to pie??ir tirdzniec?bas uz??mumi un kred?tiest?des
iedz?vot?jiem da??du pat?ri?a pre?u ieg?dei uz nomaksu. ?o kred?tu var
pie??irt gan pre?u, gan naudas veid?. ?im kred?tam ir ilgtermi?a
raksturs);
- augst?ka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ?rzemju vald?b?m, vald?bas
a?ent?r?m vai centr?laj?m bank?m. Faktori, kuri ietekm? sp?ju atmaks?t
par?du ietvert sev? valsts ekonomisko st?vokli, tai skait? t?s darba
sp?ku un dabas resursus utt.);
- projektu finans??ana ( ir l?dzek?u pie??ir?ana v?l pe??u neneso?u objektu
celtniec?bas pabeig?anai, piem?ram, ku?u b?vniec?ba);
- faktorings ( ir klienta iekas?jamo r??inu nopirk?ana par skaidru naudu.
Faktoringa l?gums atbr?vo uz??mumu no konkr?t?s naudas pl?smas
administr??anas, jo ??s r?pes uz?emas faktoringa pied?v?t?js – attiec?g?
finansu instit?cija);
- konta p?rt?ri?s jeb overdrafts ( rodas, ja klients no sava teko?? konta
iz?em vair?k naudas, nek? vi?am tur ir. Kontam var noteikt p?rt?ri?a
limitu, kas klientam dod ties?bas iz?emt naudu ?? limita ietvaros);
- kred?tl?nija ( ir kred?ta iesp?ju pie??ir?anas parasts pa??miens. Tas dod
aiz??m?jam aiz??muma sa?em?anas iesp?ju uz konkr?tiem noteikumiem l?dz
noteiktas summas robe?ai).
1. Kred?tu veidi
Past?v da??das kred?ta pamatformas. Skatoties no makroekonomisk?
viedok?a, tie ir t?di kred?tu veidi, kas dod impulsu ekonomikas att?st?bai.
Komerci?lais kred?ts. ?? kred?ta attiec?bas veidojas tad, ja preci,
t.sk. pakalpojumus p?rdod ar maks?jumu atlik?anu uz v?l?ku laiku. Kred?ta
objekts ir p?rdot?s preces. P?rdo?anas br?d? prece netiek apmaks?ta, bet
kredit?ta. Komerci?lais kred?ts aptver ar? pre?u p?rdo?anu uz nomaksu.
Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis.
No komerci?l? kred?ta ir atvasin?ts akredit?vs un faktorings. B?t?b?
akredit?vam ar kred?tu nav nek?da sakara. Praktiski akredit?vs ir
antikred?ta instruments. Tas ir pirc?ja bankas r?kojums pieg?d?t?ja bankai
apmaks?t pieg?d?t?ja iesniegtos r??inus par nos?t?taj?m prec?m vai
sniegtajiem pakalpojumiem saska?? ar noteikumiem, kas atrun?ti pirc?ja
akredit?taj? iesniegum?.
Lai v?l vair?k pa?trin?tu naudas sa?em?anu, p?rdev?js izmanto
?slaic?gu kred?tu – faktoringu. T? ir komisijas oper?cija, saska?? ar kuru
uz??mums pieg?d?t?js nodod bankai savas ties?bas sa?emt maks?jumu,
piem?ram, par pieg?d?t?ja prec?m, izpild?to darbu utt., un no bankas par to
sa?em liel?ko summas da?u, kuru vi?am pien?ktos sa?emt no sava pirc?ja.
Izsakoties vienk?r??k, preces ?pa?nieks nolemj izmantot faktoringa
pakalpojumu un nosl?dz l?gumu ar banku vai l?zinga sabiedr?bu. P?c l?guma
nosl?g?anas p?rdev?js pazi?o preces pirc?jam par pras?juma ties?bu p?reju
bankai vai l?zinga sabiedr?bai. Kad prece nodota pirc?jam un izsniegts
r??ins, banka nor??in?s ar p?rdev?ju un patur ties?bas piepras?t r??ina
apmaksu pirc?jam.
Faktorings, l?dz?gi k? l?zings, ir finansu ieguves veids, kas neprasa
papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saist?bu faktu. ?is dar?jums
ir izdev?gs ne tikai preces vai pakalpojuma pied?v?t?jam, tas ar? rada
viegl?ku nomaksas noteikumus ar? pirc?jam un savu da?u pe??as g?st ar?
dar?juma nodro?in?t?ja – banka vai l?zinga sabiedr?ba.
Faktoringa izmantot?ju skaits Latvij? nav liels, jo tr?kst pieredzes.
Var secin?t, ka n?kotn? faktorings v?rs?sies pla?um?, jo tas ir sevi??i
izdev?gs vairumtirdzniec?b?, pirk?anas un p?rdo?anas oper?cij?s, kur
komercl?gumi paredz nomaksu pa etapiem ilg?k? laika posm? ?r?j?s
tirdzniec?bas dar?jumiem, kam nor??inu periods ir ilg?ks. T?p?c tas ir
visvienk?r??kais kred?toper?cijas veids, jo var ?tri tikt pie naudas,
neiesald?jot apgroz?mos l?dzek?us, kas kav?tu uz??muma att?st?bu un
pal?nin?tu l?dzek?u apriti.
Faktoringu var?tu izmantot krietni vair?k uz??mumu, jo tas tie?i
samazina debitoru par?dus. Tas rada iesp?ju uz??mumiem vair?k l?dzek?u
novirz?t pamatdarb?bai.
Sekojo?aj? diagramm? var apl?kot faktoringa kop?j? portfe?a sadali
Latvij? uz 2000.gada 1.apr?li.
1.diagramma
Diagramma r?da, ka visvair?k faktoringu 2000.gad? izmantojusi Parekss
banka, p?r?j?s bankas nesp?l? p?r?k lieli lomu ?aj? kred?t??anas veid?.
Ban?ieru kred?ts. To izsniedz bankas un citas kred?tiest?des
juridisk?m un fizisk?m person?m naudas aizdevumu form? taj? gad?jum?, ja
klienta nor??inu kont? izdar?to maks?jumu summa noteikt? laika period?
p?rsniedz iemaksu summas ?aj? kont?. Ba??ieru kred?ta objekts, at??ir?b? no
komerci?l? kred?ta, ir nauda. Ba??ieru kred?ts izsaka attiec?bas starp
ba??ieriem, komersantiem un jebkur?m juridisk?m un fizisk?m person?m.
No uz??m?jdarb?bas un kred?ta atmaksas viedok?a b?tiska noz?me ir
ba??ieru kred?ta termi?iem. ?os termi?us regul? invest?ciju projekti, dod
ies?ju aiz?emtajiem l?dzek?iem veikt liel?ku vai maz?ku apri?u skaitu,
sekm? intens?v?ku vai maz?k intens?vu uz??m?jdarb?bu, lai kred?tu laik?
dz?stu.
Hipot?ku kred?ts. Tas ir ilgtermi?a kred?ts, kas ir izsniegts pret
??lu. ?os kred?tus izsniedz pamatojoties uz nekustam? ?pa?uma ie??l?jumu.
Hipot?ku kred?ts ir pla?i izplat?ts ekonomiski att?st?t?s valst?s. Un
tas viss t?p?c, ka noteiktu saimnieciskai darb?bai sniedz ilgtermi?a
kred?tus, kas nodro?in?ti ar nekustamo ?pa?umu – ??lu.
T?s ir v?rtspap?rs, kas p?rst?v nekustam? ?pa?uma ie??l?jumu hipot?ku
bank? un dod t? tur?t?jam ties?bas sa?emt iepriek? fiks?tu ien?kumu,
izteiktu procentos no ??lu z?mes nomin?lv?rt?bas.
Hipotek?ro kred?tu parasti izsniedz ??diem m?r?iem – zemes augl?bas
uzlabo?anai, nekustam? ?pa?uma pirk?anai, ?ku b?v??anai, ilggad?giem
st?d?jumiem un taml?dz?gi.
N?ko?aj? diagramm? var apl?kot Latvijas uz??mumiem un priv?tperson?m
izsniegto hipotek?ro aizdevumu apjomus, laika posm? no 1997.gada l?dz pat
2001.gadam.
2.diagramma
Diagramma par?da, ka hipotek?ro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir
divk?r?ojies. V?l tikai j?dom?, lai procentu likmes paliktu stabila un
nemain?ga.
Valsts kred?ts. To raksturo tas, ka valsts izlai? aiz??muma
oblig?cijas. Oblig?cijas ir reiz? gan par?da z?me, gan v?rtspap?rs, kas t?
tur?t?jam nodro?ina fiks?tu procentu likmi. Oblig?cijai ir nomin?lv?rt?ba
un tirgus cena. T?s parasti izplata ar banku starpniec?bu, t?s ir p?rkamas
v?rtspap?ru tirg?. Oblig?cijas cena ir tie?i atkar?ga no to pied?v?juma un
piepras?juma sam?ram. T?s br?vi p?rk un p?rdod iedz?vot?ji. P?c t? var
spriest, ka valsts ir debitors.
Valsts iek??j? uz??muma oblig?cijas ir probl?ma, kas cie?i saist?ta ar
