Kredоts
Kredоts
Latvijas Universit?te
Ekonomikas un vad?bas fakult?te
refer?ts
KRED?TI
R?ga 2002
SATURS
lpp.
Ievads________________________________________________________________3
1.Kred?ta b?t?ba________________________________________________________4
1.1.Kred?ta nepiecie?am?ba_________________________________________4
1.2.Kred?ta funkcijas______________________________________________5
1.3.Kredit??anas pamatprincipi______________________________________5
2.Kred?tu iedal?jums un
klasifik?cija________________________________________5
2.1.Kred?tu iedal?jums_____________________________________________5
2.2.Kred?tu veidi_________________________________________________6
2.3.Kred?tu
klasifik?cija___________________________________________11
2.4.Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m
_______________________12
Secin?jumi un priek?likumi______________________________________________14
Izmantot? literat?ra ____________________________________________________15
Banku sist?mas monet?rie r?d?t?ji ir tautsaimniec?bas noz?m?gs
indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksm?gs, jo ir
augu?i banku akt?vi, izsniegto aizdevumu apjoms, k? ar? bankas guvu?as
liel?ko pe??u kop? valsts neatkar?bas atjauno?anas.
2001.gad? banku akt?vi, sal?dzinot ar 2000.gadu, ir palielin?ju?ies,
k? ar? ?pa?i strauji ir palielin?jies aizdevumu apjoms.
Liel?kais izsniegto aizdevumu, k? ar? piesaist?to noguld?jumu apjoms
2001.gad? ir bijis priv?tuz??m?jiem un priv?taj?m finansu instit?cij?m.
2001.gad? visvair?k kredit?t? nozare bija tirdzniec?ba, k? ar? apstr?d?jo??
r?pniec?ba un finansu starpniec?ba, t.i., l?zinga, apdro?in??anas
komp?nijas, brokeru sabiedr?bas u.c.
Darba galvenais m?r?is ir raksturot Latvijas komercbanku pied?v?to
kred?tu veidus un re?lo situ?ciju par katru no tiem.
1. Kred?ta b?t?ba
1. Kred?ta nepiecie?am?ba
Kred?ts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko
fiziskaj?m vai juridiskaj?m person?m sniedz kred?tiest?de un kas dod
ties?bas ??m person?m r?koties ar naudu vai cit?m aizvietojam?m liet?m, un
uzliek saist?bas atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez
procentiem.
V?rds “kred?ts” c?lies no lat??u valodas credare – kas noz?m?, tic?t,
uztic?ties. Kred?ta dev?js kred?ta ??m?jam atv?l lieto?anas ties?bas uz
noteiktu naudas summu, bet kred?ta ??m?js uz?emas saist?bas ?o naudas summu
p?c noteikta laika atmaks?t. K? kompens?cija par lieto?anas ties?bu
atdo?anu parasti tiek noteikti procenti.
Ir vair?ki kred?tu nepiecie?am?bas varianti:
. invest?cijas. Investors uz??m?js pak?peniski kr?j procentus no kapit?la
un pe??u no komercsp?j?m. Var paiet ilgs laiks, lai sav?ktu nepiecie?amo
summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties priek??. T? var
ar? bankrot?t. T?p?c vien?g? izeja ir kred?ts. Pat veidojot akciju
sabiedr?bu vai SIA, centraliz?jot investoru l?dzek?us liel?kam objektam,
bez kred?ta reti kad var iztikt. T? kred?ts darbojas k? ekonomikas
att?st?bas svira. Invest?cijas un kred?ts ir cie?i sa??d?ti. Pietiekami
bie?i kred?ts ir invest?ciju ?steno?anas finansi?lais priek?nosac?jums.
Bankas ne??lo naudu speci?listiem, kas r?p?gi izv?rt? invest?ciju gaid?mo
rezult?tu gaid?mo efektivit?ti, riska pak?pi. Dro?a invest?cija – dro?a
kred?ta atmaksa ar procentiem. T?d? k?rt? kred?ts, pirmk?rt, ir
invest?ciju finansi?lais avots; otrk?rt, izv?r? uz??m?jdarb?bu; tre?k?rt,
pateicoties kapit?la t?ram ra??gumam, sekm? procentu no kapit?la
veido?anas; ceturtk?rt, apmaks?jot uz??m?jsp?jas, pal?dz rad?t pe??u;
. apgroz?mo l?dzek?u papildin??ana. Apgroz?mo l?dzek?u daudzums ne tikai
atsevi??? uz??mum?, bet vis? tautsaimniec?b? regul? ra?o?anas un
pakalpojumu apjomu. Kred?ts kalpo apgroz?m? kapit?la un apgroz?bas
kapit?la palielin??anai. Kred?ts apgroz?mo l?dzek?u papildin??anai ir
sevi??i sv?t?gs, ja gad?s l?dzek?u pagaidu iesald??ana, nepiecie?am?ba
strauji main?t sortimentu, partnera ierosme papla?in?t l?gumu;
. bud?eta defic?ts. Vald?ba pl?noto bud?eta defic?tu sedz ar kred?tu,
aiz?emoties no centr?l?s bankas, galvenok?rt lai?ot apgroz?b? iek??j?
aiz??muma oblig?cijas. Nevienm?r?ga valsts ie??mumu iepl??ana var rosin?t
Finansu ministriju banku sist?m? l?gt ?slaic?gu kred?tu;
. par?di par?du seg?anai. Kred?ts vienai no kred?tiest?d?m var kalpot
iepriek??jo par?du dz??anai;
. kred?ts d?rgu pre?u ieg?dei. Da?a relat?vi d?rgu pre?u paliktu bez
piepras?juma, ja nepal?dz?tu ilgtermi?a kred?ts. Tam par piem?ru var?tu
b?t dz?vojamo m?ju vai dz?vok?u ieg?de;
. sezonas sv?rst?bu p?rvar??ana. Ja ?s? period? j?ieg?d?jas izejvielas,
materi?li, kurin?mais visam gadam, bez kred?ta nevar iztikt. Nozare, kam
pla?i nepiecie?ami kred?ti sezonas sv?rst?bu p?rvar??anai, ir
lauksaimniec?ba;
. ?rt?ba, pakalpojums. Kred?ts, ko sa?em ar kred?tkartes starpniec?bu, galu
gal? nepapla?ina naudas pied?v?jumu, bet konkr?t? br?d? sniedz visai ?rtu
pakalpojumu (?auj zin?m?s robe??s pirkt v?lamo bez naudas).
Uzskaitot kred?ta nepiecie?am?bas variantus, nedr?kst aizmirst, ka
debitors non?k kreditora atkar?b? un otr?di. Bankrot?t var firma, fiziska
persona, ja t? nesp?j kred?tu l?dz ar procentiem atdot. Bankrot?t var ar?
banka, ja t?s debitori laikus kred?tus neatdod un nemaks? procentus.
2. Kred?ta funkcijas
Kred?ta funkcijas ir ??das:
1) p?rdales funkcijas;
2) apgroz?bas izmaksu ekonomijas funkcija;
3) valsts ekonomikas zin?ma regul??ana.
Svar?g?k? ir p?rdales funkcija, t? ar kred?ta pal?dz?bu nodro?ina
kapit?la p?rdali tautsaimniec?b?, to novirz??ana no vienas nozares uz citu,
no vieniem ?pa?niekiem pie citiem. T?dej?di k??st iesp?jama ra?o?anas
papla?in??ana ?rpus kapit?la ietvariem, ekonomisk? att?st?ba un l?dzek?u
koncentr?cija izdev?g?kos un perspekt?v?kos virzienos.
Kred?ts regul? ar? kop?jo naudas apriti tautsaimniec?b? un ekonomiskajos
procesos. Ar bankas regul??anas meh?nisma pal?dz?bu tiek ieguld?ti kred?tu
resursi, sa?aurin?ta vai papla?in?ta naudas aprite. Savuk?rt tas papla?ina
vai samazina maks?tsp?j?go piepras?jumu. Kred?ta regul?jo?? funkcija ir
cie?i saist?ta ar citu ekonomisko instrumentu – finansu un cenu meh?nismu –
darb?bu.
3. Kredit??anas pamatprincipi
Lai banka klientam izsniegtu kred?tu tad tai ir j?iev?ro da?i
pamatprincipi.
Pirmk?rt, k?ds ir kred?ta m?r?is? Neatkar?gi no t? vai persona ir
fiziska vai juridiska, bankai ir svar?gi zin?t k?dam m?r?im ir paredz?ts
?is kred?ts. T?p?c, lai sa?emtu kred?tu, bank? ir j?iesniedz
uz??m?jdarb?bas pl?ns, kur? ir par?d?ts, kur nauda tika izlietota un k?
uz??m?js dom? g?t no t? pe??u, lai atdotu par?du bankai.
Otrk?rt, klienta raksturojums un vi?a sp?ja atmaks?t kred?tu. Bankas
uzdevums ir p?rliecin?ties, ka klients ir uzticams, k? ar? j?zina vi?a
finansi?lais st?voklis. Lai to p?rbaud?tu, banka var piepras?t uz??muma
re?istr?cijas apliec?bu, stat?tus, bilanci un p?rskatu par uz??muma
finansi?l?s darb?bas rezult?tiem. K? ar? bankai ir ties?bas piepras?t
dokumentu, kas apliecina, ka kred?ta ??m?js ir sp?j?gs aiz?emto naudu
atmaks?t un sa?emt? naudas summa ir pietiekami nodro?in?ta.
Tre?k?rt, kred?ta nodro?in?jums. Lai kredit??anas rezult?t? neciestu
banka, t? jau savlaic?gi piev?r? tam uzman?bu. Atbilsto?i LR Kred?tiest??u
likuma pras?b?m, kred?tiest?de var izsniegt kred?tu, ja tas ir nodro?in?ts
ar, piem?ram, kustamo un nekustamo ?pa?umu, v?rtspap?riem, galvojumiem.
Svar?gs kred?ta nodro?in?jums ir aizdevuma izsnieg?ana pret ??lu. K?
kred?ta nodro?in?jums kalpo ar? apdro?in??anas sabiedr?bu izsniegt?s
polises par kred?triska apdro?in??anu. Atsevi??os gad?jumos kred?tiest?de
var izsniegt kred?tu ar? bez augst?k min?t? nodro?in?juma, ta?u ??d? veid?
izsniegto kred?tu kopsumma nedr?kst p?rsniegt 15% no kred?tiest?des pa?u
kapit?la.
Ceturtk?rt, aizdevuma apjoms. Saska?? ar LR Kred?tiest??u likumu
kred?ta maksim?lais lielums vienam aiz??m?jam vai savstarp?ji saist?tai
klientu grupai nedr?kst p?rsniegt 25% no bankas pa?u kapit?la.
2. Kred?tu iedal?jums un klasifik?cija
2.1. Kred?tu iedal?jums
Kred?tus, kurus pied?v? Latvijas komercbankas saviem klientiem, var
iedal?t vair?k?s kategorij?s par pamatu ?emot vienas grupas kred?tu kop?g?s
