Kredоts
valsts bud?eta defic?tu. Emit?jot un p?rdodot valsts iek??j? aiz??muma
oblig?cijas, Finansu ministrija papildina valsts bud?etu. Valsts iek??j?
aiz??muma oblig?ciju emisija ir pirm? paz?me, ka valsts bud?et? ir
defic?ts.
L?zings. Tas ir gan noma ar izpirk?anas ties?b?m, gan p?rdo?ana uz
nomaksu, gan ?patn?js kred?ts. Tas ir viens no paz?stam?kajiem kred?ta
paveidiem Latvij?. Latvij? l?zinga oper?cijas veic, piem?ram, Parekss
banka, Multibanka, Kr?jbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka ?im nol?kam
ir nodibin?ju?as banku meitas uz??mumus.
L?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku ( l?zinga dev?ju
jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las to izmantot sav? biznes? ( l?zinga
sa??m?ju jeb nomnieku). Un ??s attiec?bas veidojas uz min?t? l?zinga l?guma
abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas ) pamata. V?rdu sakot,
l?zinga dev?js nop?rk attiec?go l?zinga dar?juma objektu sav? ?pa?um? un
atdod to lieto?an? l?zinga ??m?jam. L?zinga ??m?js veic pak?peniskus
maks?jumus, nor??inoties par iesp?ju lietot sev nepiedero?u preci.
Pats galvenais ir saprast, ka l?zings nav noma ar izpirk?anas
ties?b?m, jo kad uz??mums nom? k?du ra?o?anas l?dzekli ar izpirk?anas
ties?b?m, uz??mums k??st par t? ?pa?nieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu,
bet ja l?zinga dar?jum? uz??mums k??st par ?pa?nieku tikai tad, kad
ra?o?anas l?dzek?u v?rt?ba ir piln?gi samaks?ta.
L?zinga pakalpojumi pamat? iedal?s divos veidos – finansu l?zings un
operat?vais l?zings.
Parasti l?zinga s?kuma summa sv?rst?s ap 100 latiem. Nav retums, ka ??
summa ir krietni maz?ka – no Ls 5 l?dz Ls 10. L?zinga l?guma termi?? – no
viena m?ne?a l?dz vienam gadam.
No l?zinga ??m?ja neprasa nek?dus speci?lus dokumentus, izzi?as,
iz?emot pasi ar dz?vesvietas pierakstu. Da?as l?zinga firmas, sl?dzot
l?gumu par summu virs 500 latu, k? garantu prasa pasi ar Latvijas
pierakstu.
Mikrol?men? risks saist?s ar firmas l?zinga ??m?jas maks?tnesp?ju,
?aun?k? gad?jum? bankrotu. Ja l?zinga ??m?ju vainas d?? l?zinga maks?jumi
tiek p?rtraukti, l?zinga objekts atgrie?as pie t? ?pa?nieka, kas nesa?em
iepl?notos ien?kumus un ir spiests mekl?t jaunu l?zinga ??m?ju. Tas var b?t
apgr?tino?i, jo prece jau ir lietota.
Bet savuk?rt makrol?men?, nopietns l?zinga dev?ja naidnieks ir
infl?cija, t?pat val?tas kursa izmai?as, banku noguld?jumu procentu likmju
k?pums, izmai?as kred?ta nosac?jumos u.c.
Tr?s ceturtda?as organiz?ciju, kas sl?dz l?zinga l?gumus, ir
komercbankas vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi. Tikai ceturt? da?a
organiz?ciju, kas sniedz l?zinga pakalpojumus vai sl?dz l?zinga dar?jumus,
nav banku uz??mumi. Tas apstiprina to, ka Latvij? l?zings ir cie?i saist?ts
ar banku kred?tu.
Kopum? l?zings ir atz?ts par vienu no visstrauj?k augo?aj?m
industrij?m Latvij?. To sekm? valsts ekonomikas att?st?ba, l?zinga k?
finans?juma veida popularit?tes pieaugums, k? ar? l?zinga komp?niju
sadarb?bas partneru skaita palielin??an?s, kas ar vien vair?k pied?v?
l?zinga pakalpojumus.
Lai veicin?tu l?zinga pakalpojumu sniedz?ju sadarb?bu, sak?rtotu
l?zinga tirgu un noskaidrotu l?zinga kop?jos apjomus, ir j?pl?no piesaist?t
jaunus biedrus.
Visliel?ko Latvijas L?zinga asoci?cijas l?zinga portfe?a da?u p?c
akt?vu sadal?juma – 31% no kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automa??nu
l?zings. Tam seko ra?o?anas iek?rtu ieg?des l?zings ar 22% no l?zinga
portfe?a jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustam? ?pa?uma l?zings aiz?em 18.3%
(29.12 milj.Ls) no kop?j? statistik? apkopot? l?zinga tirgus, nedaudz
atpaliekot komerctransporta l?zingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls).
3.diagramma.
Diagramma r?da, ka visliel?k? da?a l?zinga pakalpojumi ir izmantoti
lielu objektu b?v??anai vai pirk?anai, piem?ram, ku?iem, lidma??n?m utt.
T?l?k cie?i seko l?zinga izmanto?ana biroja m?be?u ieg?dei.
N?ko?aj? diagramm? var apl?kot l?zinga portfe?a sadal?jumu p?c
termi?strukt?ras uz 2002.gada 1.janv?ri.
4.diagramma
Diagramma r?da, ka l?zinga ??m?ju piepras?t?kais laika termi?? ir 1
–3 gadi, k? ar? daudz no t? neatpaliek laika termi?? 3 – 5 gadi, atpaliekot
tikai par 0,4% no kopapjoma.
T? k? tiek uzskat?ts, ka Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cijas biedri –
4 l?zinga komp?nijas: SIA Hanza L?zings, SIA Unil?zings, SIA Nordea Finance
Latvia un a/s Sampo L?zings – ir vado?ie l?zinga tirgus dal?bnieki, ta?u
j??em v?r?, ka pirms vair?k nek? gada l?zinga asoci?cija sadal?j?s, un
Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cij? nav p?rst?v?tas bankas ( otra l?zinga
asoci?cija savu darb?bu beidza 2001.gada novembr?), turkl?t l?zingu pied?v?
ar? citi asoci?cij? neietilpsto?i uz??mumi. Liel?kais l?zinga portfelis
banku vid? ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz 01.01.2002.) – v?l pag?ju??
gad? oktobra s?kum? bankas l?zinga portfelis bija 20% no statistik? fiks?t?
l?zinga tirgus. P?r?jo l?zinga pakalpojumus sniedzo?o banku devums
kred?tportfel? katrai atsevi??i sv?rst?s aptuveni no 1% l?dz 1,6% no
kopapjoma jeb aptuveni 3 l?dz 4.5 miljoni latu ( Latvijas Kr?jbanka,
Baltijas Tranz?tu banka, Pirm? banka).
5.diagramma
Diagramma r?da, ka l?zinga izsnieg?anas zi?? l?deris ir Hanza L?zings,
sast?dot 61% no kopapjoma, tuv?kais sekot?js ir tikai ar 29% no kopapjoma –
Unil?zings.
Part?r?t?ju kred?ts. ?is kred?ta formas nosaukums it k? nep?rprotami
raksturo kred?ta darb?bu. Pat?ri?a kred?ta objekti ir t?s preces, ko p?rk
un p?rdod pat?ri?a pre?u tirg?. Debitors ir atsevi??s pat?r?t?js,
m?jsaimniec?ba.
Pirmk?rt, ?? kred?ta objekti ir tie pat?ri?a priek?meti, kas nav
saist?ti ar cit?m kred?ta form?m. Otrk?rt, pat?r?t?ju kred?tu t?r? veid?
pastiprina kred?ta kartes. Par ??m kart?m var uz kred?ta ieg?d?ties visu
pat?ri?a pre?u kl?stu.
Pat?ri?a kred?ts gan pag?tn?, gan ?odien ir pamatos ?slaic?gs. Bie?i
t? termi?? sniedzas l?dz tuv?kai algas dienai. Uz ilg?ku laiku ?o kred?tu
var izsniegt ilgsto?as lieto?anas pat?ri?a pre?u ieg?dei, piem?ram, m?beles
utt.
Pat?ri?a kred?ts ir iedarb?gs piepras?juma papla?in??anas r?ks. Jo
kam?r ilgsto??s lieto?anas pat?ri?a priek?metiem ir akt?vs noiets,
p?rdev?js nedom? ??s preces p?rdot uz kred?ta. Tikko piepras?jums kr?tas,
preci s?k p?rdot uz kred?ta. ??ds solis var b?t ekonomiski pretrun?gs. Jo
ja kred?ts iesald? naudu prec?s, ko apmaks?s p?c ?s?ka vai ilg?ka laika,
tad tas pal?nina l?dzek?u apriti. Un procenti par pat?ri?a kred?tu ?os
zaud?jumus kompens? neliel? apm?r?. Bet p?rdodot uz kred?ta p?rdev?jam ir
izdev?g?k, nek? bezdarb?b? gaid?t pirc?ju un l?dzek?u apriti v?l vair?k
pal?nin?t.
Pat?ri?a kred?ta variant? prece ir d?rg?ka, bet maks?t var ilg?ku
laiku maz?m summ?m.
2. Kred?tu klasifik?cija
Pamatojoties uz kred?tu nov?rt?jumu, saska?? ar Latvijas Bankas padomes
15.07.1999. l?mumu Nr.58/3 par “Akt?vu un ?rpusbilances saist?bu
nov?rt??anas noteikumiem”, kred?ti klasific?jami:
- standarta kred?ti ir kred?ti, kuri neap?aub?mi tiks samaks?ti un tos
klasific? v?l div?s s?k?k?s grup?s, kas ir kred?ti aiz??m?jiem, kuriem
nav gaid?mas probl?mas ar par?da samaksu, jo prognoz?jam? naudas pl?sma
ir pietiekama, lai samaks?tu par?du, un kuri par?da samaksu veic saska??
ar l?gum? noteiktajiem termi?iem vai kav? par?da samaksu l?dz 5 dien?m,
k? ar? no nodro?in?juma atkar?gie kred?ti , ja to nodro?in?juma v?rt?ba
ir vien?da vai liel?ka par par?da summu, ja ?o nodro?in?jumu var
savlaic?gi p?rdot, jo past?v likv?ds tirgus, un kred?tiest?dei nav
juridisku ???r??u ?? nodro?in?juma atsavin??anai.
- uzraug?mie kred?ti ir kred?ti, kuriem nepiecie?ama pastiprin?ta
kred?tiest?des vad?bas kontrole, jo tiem piem?t potenci?la nedro??ba,
kas, ja situ?cija netiek main?ta, n?kotn? var ietekm?t par?da samaksu un
kred?tiest?dei rad?t zaud?jumus.
- zemstandarta kred?ti ir kred?ti, kuriem ir skaidri izteikta nedro??bas
pak?pe, kas liek ap?aub?t pilnu par?da samaksu, un kuri kred?tiest?dei
rad?s zaud?jumus, ja ?? nedro??ba netiks nov?rst.
- ?aub?gie kred?ti ir kred?ti, kuru d?? kred?tiest?dei ir liela zaud?jumu
iesp?ja, nov?rt??anas laik? nav iesp?jams prec?zi noteikt zaud?jumu
apjomu, bet ir pamatotas cer?bas da??ji atg?t kred?tu.
- zaud?tie kred?ti ir kred?ti, kuriem nov?rt??anas laik? nav re?las
v?rt?bas.
3. Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m
M?sdien?s past?v vair?kas kred?tu formas, kas ir at??ir?gas, ja
kred?ta pras?t?js ir fiziska persona vai ja persona ir juridiska.
Aizdevumi fizisk?m person?m.
Overdrafts – viens no kred?tl?nijas veidiem, ko klients var izmantot,
