Lоzings
Lоzings
Saturs
IEVADS 4
1.L?zinga b?t?ba 5
2.L?zinga veidi 7
2.1.Finansu l?zings 7
2.2.Operat?vais l?zings 8
3.Latvij? pieejamie l?zinga veidi 9
3.1.Auto l?zings priv?tperson?m 9
3.2.EGO nomaksas l?zings priv?tperson?m 9
3.3.EGO nomaksas l?zinga karte priv?tperson?m 9
3.4.Nekustam? ?pa?uma l?zings 10
3.5.Auto l?zings uz??mumiem 10
3.6.EGO nomaksas l?zings uz??mumiem 10
3.7.Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem 11
3.8.Iek?rtu l?zings uz??mumiem 11
4.L?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?ba 12
4.1.L?zinga l?gums 13
4.2.L?zinga samaksa 13
5.L?zinga priek?roc?bas un tr?kumi 14
Secin?jumi 15
Izmantot? literat?ra 16
Ievads
L?ZINGS IR VIENO?AN?S, KAS PAN?KTA STARP IZNOM?T?JU (?PA?UMA
?PA?NIEKU) UN NOMNIEKU (?PA?UMA NOM?T?JU), KAS DOD TIES?BAS IZMANTOT
KONKR?TU ?PA?UMU NOTEIKT? LAIKA PERIOD? K? ATL?DZ?BU PAR IEMAKS?TAJ?M
NAUDAS SUMM?M.
Viens no l?zinga popularit?tes pieaug?anas iemesliem ir fakts, ka to
var izmantot k? finans?juma avotu. Turkl?t, izmantojot l?zingu, uz??mums
var nodro?in?ties pret strauj?m izmai??m tehnolo?iju jom?, l?dz ar to tiek
samazin?tas izmaksas, kas saist?tas ar iek?rtu noveco?anos.
Studiju darba m?r?is ir analiz?t l?zinga b?t?bu un noz?mi
uz??m?jdarb?b?.
Studiju darba uzdevumi ir sekojo?i:
1. Dot ieskatu l?zinga b?t?bas raksturojum?.
2. Raksturot l?zinga veidus.
3. Izv?rt?t Latvij? pieejamos l?zinga veidus.
4. Raksturot l?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?bu.
5. Izv?rt?t l?zinga priek?roc?bas un tr?kumus.
6. Dot secin?jumus par darb? izvirz?to m?r?i.
1.L?zinga b?t?ba
P?C SAVAS B?T?BAS L?ZINGS VISBIE??K IR NOMA, NOMAS DEV?JA (L?ZINGA
DEV?JA) MANTAS IZNOM??ANA. TA?U NOMAS ATTIEC?BU ATT?ST?BAS GAIT?
PAR?D?JU?IES DA??DI NOMAS VEIDI, KONKR?TI, FINANSU NOMA, KURA NOMAS
ATTIEC?B?S IEVIESUSI JAUNUS ELEMENTUS.
L?zinga l?guma ?patn?ba ?odien ir t?, ka tas nedaudz at??iras no
parast? (viennoz?m?g?) mantas nomas (nodo?anas nom?) l?guma. Parastam nomas
l?gumam (galvenok?rt tas skar finansu l?zinga l?gumu) kop?gi ir sekojo?i
momenti:
L?guma objekts ir tikai ilgsto?as lieto?anas materi?la lieta, kura
izmanto?anas gait? nemaina savas s?kotn?j?s ?pa??bas;
L?guma objektam (iznom?jamai mantai) j?b?t iznom?t?ja (l?zinga dev?ja)
?pa?umam;
Par mantas lieto?anu nomnieks (l?zinga sa??m?js) maks? naudu, kuras summa
kopum? p?rsniedz l?guma objekta s?kotn?jo v?rt?bu iznom?t?jam (l?zinga
dev?jam), un ?? starp?ba paties?b? ar? veido ?pa?nieka ien?kumu;
Attiec?b? uz l?guma objektu puses stingri atrun? ?pa?uma ties?bu sast?vda?u
nodo?anas k?rt?bu un pa?u maks?jumu izdar??anas k?rt?bu.
At??ir?bas starp parast?s nomas un l?zinga (it ?pa?i finansu l?zinga)
l?gumu ir min?to l?gumattiec?bu uzs?k?anas moment?:
Nomas l?guma gad?jum? l?guma objekts (iznom?jam? manta) jau ir nomas dev?ja
?pa?ums, kuru vi?? pats negatavojas izmantot sav? uz??m?jdarb?b? un no
kuras gatavs ??irties, to iznom?jot (tas ir, nododot par maksu citas
personas lieto?an?;
Finansu l?zinga l?guma gad?jum? l?guma objekts (manta, kas tiks nodota
l?zing?) v?l nav nomas dev?ja ?pa?ums. Turkl?t ar l?zinga (nomas) ideju pie
nomas dev?ja ierodas n?kamais nomnieks. Rezult?t? l?zinga dev?js (nomas
dev?js) par savu naudu p?c l?zinga sa??m?ja (nomnieka) l?guma ieg?d?jas
mantu, kura turpm?k k??st par l?guma objektu (l?zinga objektu, t.i., tiek
nodota nom?).
T?tad, l?zings ir nevis vienk?r?i noma, bet gan nomas attiec?bas,
kuras finansu l?zinga l?guma gad?jum? ir ne tik vien nomas attiec?bas, bet
ar? l?zinga sa??m?ja (nomnieka) darb?bas finans??anas attiec?bas uz l?zinga
dev?ja (nomas dev?ja) vai piesaist?to personu r??ina un kuras rodas starp
finansu l?zinga dal?bniekiem, v?l pirms momenta, kad l?zinga dev?js
ieg?d?jies l?zinga objektu. ?? finansu l?zinga l?guma attiec?bu ?patn?ba
?auj apgalvot, ka l?zings ir kred?ts jeb, k? teikts LR likum? ‘’Par
kred?tiest?d?m’’, t? ir ‘’kredit??ana, kas tiek ?stenota atbilst?gi
Unidroit konvencijas par starptautisko finansu l?zingu pamatprincipiem
(1.panta 37.punkts)’’. Ta?u Unidroit ofici?lais teksts uzskata finansu
l?zinga attiec?bas par nomas attiec?b?m. No ?ejienes izriet ar? m?su pieeja
l?zingam vair?k k? nomas attiec?b?m. Turkl?t finansu l?zingu m?s apl?kojam
k? finansu attiec?bas sakar? ar konkr?tas mantas nomu ar izpirkuma
ties?b?m. Apl?kojot l?zingu tikai k? kred?tu vai k? kred?tattiec?bas mums
??iet ne visai pareizi, ja starptautiskaj? praks? par l?zingu sauc finansu
maks?jumus par mantas (l?zinga objekta) lieto?anu.
T?d?j?di, l?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku (l?zinga
dev?ju jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las to izmantot sav? biznes?
(l?zinga sa??m?ju jeb nomnieku), un ??s attiec?bas veidojas uz min?t?
l?zinga l?guma abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas) pamata.
Ta?u nek?d? zi?? l?zings neb?tu apl?kojams vienpus?gi k?
kred?tattiec?bas. T?pat nav pietiekami, apl?kojot jaut?jumu par l?zingu,
aprobe?oties ar vienreiz?j?m nomas attiec?b?m. P?c savas ekonomisk?s
b?t?bas l?zings ir pu?u l?gumattiec?bas sakar? ar vienas puses finansu un
mantas izmanto?anu otras puses interes?s, k? ar? vieno?an?s par to, k? otr?
puse segs pirm?s puses izdevumus un k?dus procentus (pirm?s puses pe??a)
tai maks?s.
2.L?zinga veidi
L?ZINGA PAKALPOJUMI PAMAT? IEDAL?MI DIVOS VEIDOS – FINANSU UN
OPERAT?VAIS L?ZINGS. FINANSU L?ZINGA TERMI?A BEIG?S NOM?TAIS OBJEKTS
AUTOM?TISKI P?RIET L?ZINGA ??M?JA ?PA?UM?. ?PA?UMTIES?BU P?REJA VAR NOTIKT
AR? ?TR?K, JA TIEK PRIEK?LAIC?GI SAMAKS?TA PILNA L?GUM? PAREDZ?T? SUMMA.
OPERAT?V? L?ZINGA GAD?JUM? AUTOM?TISKA ?PA?UMTIES?BU P?REJA NAV PAREDZ?TA,
LAI GAN L?ZINGA ??M?JAM TOM?R PAST?V IESP?JA IZPIRKT NOM?TO OBJEKTU PAR T?
ATLIKU?O V?RT?BU.
2.1.Finansu l?zings
Var tikt izmantots da??du objektu ieg??anai. Ra?o?anas iek?rtas,
autotransports, datori un biroju apr?kojums ir tradicion?l?kie. Termi??, uz
k?du objekts tiek nodots l?zing?, parasti ir atbilsto?s t? amortiz?cijas
r?d?t?jiem. Priek?roka tiek dota jaun?m iek?rt?m (automobi?iem u.c.),
mor?li un fiziski novecoju?as tehnikas ieg?dei l?zinga komp?nijas l?dzek?us
pie??ir nelabpr?t. Izv?rt?jot finansu resursu pie??ir?anu, tiek ?emti v?r?
vair?ki faktori. L?zinga dev?ju labv?l?bu viegl?k ieg?t ir uz??mumiem ar
att?st?bas tendenc?m un progres?jo?iem izaugsmes r?d?t?jiem. Uz??muma
vad?bai j?b?t prec?zai izpratnei par uz??muma finansi?lo st?vokli, iesp?j?m
un re?liem n?kotnes pl?niem. Svar?gi, lai m?ne?a apgroz?jums p?rsniegtu
l?zingam nepiecie?amo finansu apjomu. Uztic?bu b?s gr?ti ieg?t ar? tikko
dibin?tam uz??mumam bez darb?bas pieredzes - t?dai var rasties vismaz
pusgada garum?. Ta?u kopum? l?zinga dev?ji neizvirza dzel?ainus krit?rijus
un nepieprasa papildu garantijas, jo l?zinga objekts l?dz l?guma termi?a
beig?m ir to ?pa?ums. T?d?j?di uz??mumam nav ???r??u, balstoties uz
eso?ajiem akt?viem, izmantojot l?zingu, vienlaikus pretend?t, piem?ram, uz
bankas kred?tu.
Finansu l?zings paver iesp?ju uz??mumam rast finans?jumu fiks?tiem
akt?viem 70-85% apm?r?. T? atbr?vojas resursi teko?o r??inu apkalpo?anai,
apgroz?juma l?me?a saglab??anai un uz??muma att?st?bai. J?piebilst, ka
izmantot finansu l?zingu noz?m? nodro?in?ties pret infl?ciju, jo veicamie
maks?jumi ir fiks?ti un naudas v?rt?bas kri?an?s tos neietekm?. Tas ir ?oti
b?tisks arguments par labu l?zinga izmanto?anai. Atsevi??s savdab?gs
finansu l?zinga paveids ir t? saucamais atgriezeniskais l?zings. ?aj?
gad?jum? l?zinga objekta ?pa?nieks s?kotn?ji ir l?zinga ??m?js. Objekts
tiek p?rdots l?zinga dev?jam, bet p?c tam atpirkts, veicot pak?peniskus
maks?jumus. T?d? veid? iesp?jams ieg?t re?lu apgroz?mo l?dzek?u
papildin?jumu. Tas ir ar? izdev?g?k, nek? ie??l?t objektu, jo ?aj? gad?jum?
notiek ?pa?umties?bu p?reja un t?d?j?di liel?kas ir apgroz?m?s summas.
Finansu l?zingu pied?v? visas Latvijas l?zinga komp?nijas.
2.2.Operat?vais l?zings
Operat?vais l?zings faktiski noz?m? ilgtermi?a nomu. To visbie??k
izmanto autotransporta un datoru lieto?anas finans?jumam. J?atz?m?, ka
operat?v? l?zinga izmanto?ana, analo?iski finansu l?zingam, pal?dz saglab?t
vienm?r?gu apgroz?m? kapit?la pl?smu uz??mum? bez krasiem izdevumiem
nepiecie?am?s tehnikas ieg?dei. Tas dod iesp?ju lietot modernu tehniku,
l?zinga termi?a beig?s to nomainot pret v?l modern?ku. Ja nom?tais objekts
Страницы: 1, 2
